Blogs

Ievads: Aptaujas "Rūpēs par rītdienu" sociālais konteksts

Šis analītiskais ziņojums sniedz padziļinātu izpēti par aptaujas "Rūpēs par rītdienu" rezultātiem, fokusējoties uz respondentu attieksmi, pieredzi un izpratni par vardarbības un atkarību problēmām. Pētījuma nozīmīgums ir īpaši akcentējams, ņemot vērā, ka vardarbība pret bērniem un jauniešu atkarības ir noturīgas un satraucošas sociālās problēmas Latvijā. Aptauja piedāvā unikālu ieskatu pašu jauniešu subjektīvajā pasaules redzējumā, kas ir vitāli svarīgi, lai izstrādātu efektīvas preventīvās un atbalsta programmas. Šie dati ir īpaši aktuāli kontekstā ar nacionāla līmeņa centieniem uzlabot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, piemēram, ieviešot starpdisciplināro Barnahus ('Bērnu māja') modeli, kas liecina par politisko gribu sistēmiski risināt šos jautājumus.4

Ievads

Sabiedrības un valsts nereaģēšana uz vardarbību pret bērniem var tikt pielīdzināta līdzdalībai bērnu tiesību pārkāpumos, jo neziņošana ļauj turpināties kaitējumiem, ko bērni paši bieži vien nespēj novērst. Latvijā vardarbība ģimenē joprojām ir izplatīta un sabiedrībā valda zināma tolerance – ceturtdaļa sabiedrības uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un nav sodāma. Tomēr bērnu tiesības nebūt brīviem no vardarbības ir absolūtas un nav ierobežojamas ne ģimenē, ne skolā, ne citur. Gan valsts, gan katra indivīda pienākums ir aktīvi novērst un mazināt vardarbību[1].

Šajā rakstā aplūkoti juridiskie pienākumi un atbildība saistībā ar ziņošanu par bērnu tiesību pārkāpumiem, it īpaši vardarbības gadījumos, analizējot gan nacionālos, gan starptautiskos avotus un piedāvājot ieteikumus sistēmas pilnveidošanai.

Ievads

Latvijā skolēnu savstarpējā vardarbība un mobings joprojām ir nopietna problēma. Atbilstoši statistikas datiem katrs trešais skolēns valstī ir cietis no ņirgāšanās vai cita veida mobinga[i]. Diemžēl Latvija šai negatīvajā rādītājā atrodas pirmajā vietā starp OECD valstīm. PISA 2022. gada datiem katrs trešais 15-gadīgais skolnieks (29% zēnu un 29% meiteņu) ziņoja, ka vismaz pāris reizes mēnesī ir kļuvis par mobinga upuri[ii]. Arī starptautiskā pieredze rāda, ka mobings un cita veida vardarbība skolās ir plaši izplatīta problēma – apmēram katrs trešais skolēns pasaulē ir cietis no ņirgāšanās vai pazemošanas[iii]. Vienaudžu vardarbība skolās atstāj smagas sekas uz bērnu emocionālo labklājību, sekmēm un arī dzīvi nākotnē. 

Ievads

Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa, kas stiprina lēmumu leģitimitāti un kvalitāti[i]. Tomēr teorijā ir norādes uz plaisu starp formālo un īsto līdzdalību. Kā norāda pētnieki - līdzdalība var būt dažādos līmeņos – no formālas informācijas sniegšanas līdz pat reālai koplēmuma pieņemšanai, un bieži praksē saglabājas plaisa starp formāli nodrošinātu un faktiski ietekmīgu iesaisti[ii]. Tiek akcentēta arī komunikatīvās rīcības nozīme, uzsverot, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem jābūt iespējai ietekmēt politikas saturu[iii]. Bērnu tiesību jomā šie jautājumi kļūst īpaši aktuāli. Demokrātiskā sabiedrībā dalība ir būtisks princips: kā uzsver Eiropas Padome, “visi pilsoņi ir tiesīgi piedalīties” demokrātiskos procesos, un bērni kā pilntiesīgi sabiedrības locekļi nav izņēmums[iv]. Lai vai kā - bērni kā sabiedrības locekļi paši bieži vien netiek tieši iesaistīti, un viņu interešu pārstāvniecību nodrošina NVO[v].

Intervija ar mūsu projektu vadītāju (komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu, jaunatnes lietu speciālistu, baristu, tehnisko darbinieku utt.) Ritu

Projekta “Biedrības “r.a. “Siltumnīca”” kapacitātes stiprināšana un Raganas, Mālpils un Inčukalna iedzīvotāju iesaiste sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā” laikā, 2023.gada vasarā, biedrība veica fokusgrupu pētījumu Raganā, Mālpilī un Inčukalnā. Pētījuma laikā iegūts 171 Siguldas novada iedzīvotāja viedoklis par savām un sabiedrības līdzdalības iespējām novadā un valstī kopumā. Šāds formāts ļāva uzzināt ne tikai to, ko mēs kā biedrības pārstāvji vēlamies pavēstīt, bet arī to, kā dzīvo Siguldas novada iedzīvotāji dažādās novada vietās. Un, kas vieniem kopš novadu apvienošanās ir jaunums, citiem tā ir ierasta prakse jau 15 gadu garumā. Kopumā aptaujā piedalījās 32 vīrieši un 139 sievietes, galvenokārt vecumā no 26-64 gadiem.

Mūsu biedrības pirmais bloga ieraksts. Un par ko gan mēs rakstītu, ja ne par visas biedrības galveno virzītājspēku – biedrības vadītāju Līgu Seņkāni-Matisāni? Aicinām iepazīties ar Līgu, izlasot viņas interviju.