Raganas, Inčukalna un Mālpils iedzīvotāju fokusgrupas atbilžu apkopojums par sabiedrības līdzdalības iespējām Siguldas novadā

Jāsaka, ka kopumā Siguldas novada iedzīvotāji ir apmierināti ar savu novadu un uzskata, ka uz Latvijas kopējā mēroga Siguldas novads ir progresīvs novads, kurš domā par saviem iedzīvotājiem un iespēju robežās cenšas ņemt vērā savu iedzīvotāju vēlmes. Taču mēs paši pārliecinājāmies, ka to ir ļoti grūti izdarīt, jo cik cilvēku, tik viedokļu. Vaicājot par to, kas pēc iedzīvotāju domām ir visaktuālākā problēma vietējā kopienā, kuras risināšanā NVO būtu jāpievēršas valsts un pašvaldību līmenī, saņēmām ļoti dažādas atbildes, ka tās pat ir grūti kategorizēt. Katra paaudze atrod aktualitāti, kas tieši tai ir visaktuālākā, vien seniori domā arī par jauniešiem un uzsver, ka nepieciešams vēl vairāk aktivitāšu jauniešiem. Jaunieši paši uzsver, ka viņiem trūkst pasākumu. Kad vaicājam, par to, vai viņi apmeklē JIC “Mērķis” pasākumus, kas īsteno salīdzinoši daudz aktivitātes, tad tomēr atbilde tiek pārfrāzēta, ka pasākumi ir, bet vajadzētu regulēt maršruta autobusu laikus, lai reģionu jauniešiem arī būtu iespēja braukt uz Siguldu uz pasākumiem. Kā arī ar nožēlu jaunieši min to, ka reģionos mobilais darbs ar jaunatni notiek ļoti reti un viņi noteikti gribētu biežāk. Informācija visiem jauniešiem, šis jautājums tiek risināts un JIC “Mērķis” sadarbībā ar nevalstisko sektoru un citām ieinteresētajām iestādēm domā, kā palielināt aktivitāšu klāstu jauniešiem Siguldas novadā.

Vaicājot par to, vai iedzīvotāji ir zina, kādas NVO darbojas Siguldas novadā, 46% atbildēja, ka nevar nosaukt nevienu NVO, kas darbojas novadā. Turklāt daļa respondentu lūdza paskaidrot, ko nozīme nevalstiskais sektors un kāda ir tā nozīme.

Likumsakarīgi, ka tie respondenti, kuri varēja nosaukt kādu NVO, arī zināja (34%), kādu kurš kādreiz ir saņēmis palīdzību no NVO pakalpojumiem (materiāls atbalsts, konsultācija, pārstāvība, līdzdarbošanās), bet lielākā daļa (66%) nepazīst nevienu, kurš būtu saņēmis palīdzību no NVO pakalpojumiem.

Vaicāti, ar ko respondentu prāt, nodarbojas NVO un kādu lomu spēlē 17% respondentu nosauca labdarību, 15% nosauca kultūras attīstības veicināšanu, bet lielākā daļa (39%) nosauca, ka visu minēto:

• Labdarība;
• Apmācība;
• Vides aizsardzība;
• Cilvēktiesību aizsardzība;
• Interešu pārstāvība sociālos un politiskos jautājumos;
• Kultūras attīstībasbas veicināšana;
• Sporta attīstībasas veicināšana;
• Viss iepriekš minētais.

Domas krasi mainās par to, cik NVO ir efektīvas sociālo jautājumu risināšanā, jo puse respondentu uzskata, ka ļoti efektīvas, bet otra puse, ka nedaudz efektīvas. Interešu aizstāvībā ir pozitīvāks skatījums, jo 58% uzskata, ka NVO ir ļoti efektīvas, bet 40% uzskata, ka nedaudz efektīvas un 2%, ka nemaz nav efektīvas.

53% respondentu uzskata, ka NVO pārstāvjiem būtu jāstrādā gan patstāvīgi, gan sadarbojoties ar valsts iestādēm, 34% uzskatā, ka NVO jāstrādā sadarbībā ar valsts iestādēm, bet 13% iesaka NVO strādāt patstāvīgi.

49% aptaujāto norāda, ka nekad nav strādājuši NVO vai darbojušies kā brīvprātīgie NVO aktivitātēs, 31% norāda, ka ir strādāji vai šobrīd strādā vai kādreiz ir bijis brīvprātīgais NVO aktivitātēs.

Vaicājot, lai respondenti novērtē savas zināšanas par likumdošanas procesu vietējā un valsts līmenī 52% atzina, ka pārzina ne pārāk labi, bet 35% apgalvo, ka diezgan labi.

Pozitīvi vērtējams, ka 68% respondentu uzskata, ka sabiedrībai ir sava loma politikas un likumdošanas ietekmēšanā, 32% norāda, ka nav. Taču tajā pašā laikā tikai 43% respondentu ir piedalījušies interešu aizstāvības pasākumos, lai ietekmētu vietējās vai valsts valdības politiku. Turklāt pētījuma veikšanas laikā (2023.gada vasarā) tikai 27% respondentu zināja, ka spēkā ir stājies Pašvaldību likums un ka tas paredz iespēju sabiedrībai iesaistīties pašvaldības saistošo noteikumu izstrādē.

Visvairāk mūs priecēja parunāšanās ar respondentiem, lai noskaidrotu viņu ieteikumus par to, kā uzlabot sabiedrības, NVO un valsts amatpersonu sadarbību politikas un likumdošanas jomā. Atbildes bija visdažādākās sākot no tā, ka mērķa grupai nav viedokļa par šo jautājumu līdz pavisam skarbām par to, ka sabiedrība neko nevar ietekmēt, visu nosaka nauda. Tāpat tika minēts, ka visi lēmumi tiek pieņemti naktī un tauta tik no rīta tiek nostādīta fakta priekšā. Izskanēja vairāki pieņēmumi par to, ka valdībā nepieciešams nomainīt amatpersonas pret jauniem cilvēkiem vadošos amatos, lai palielinātu zināšanas, attieksmi. Taču priecājāmies par konstruktīviem ieteikumiem, kā piemēram:

• NVO rīkot regulāras tikšanās, atvērtas diskusijas ar lēmumpieņēmējiem;
• Tikšanās reizēs veidot tādu dialogu, kas veicinātu savstarpējo sapratni un iedzīvotāju nostāju;
• Daudz norādījumu, ka nepieciešams NVO savstarpēji sadarboties, jo “viens nav karotājs”;
• Ieteikumi biedrībām būt uzstājīgām, nelikties mierā, daudz komunicēt, pierādīt, ka kāds pasākums ir obligāti vajadzīgs, ko tieši izmaiņas ietekmēs/uzlabos;
• Secinājums par to, ka tādas biedrības, kurās vadība ir skaļa un prasīga, var kaut ko panākt, tāpēc ir svarīgi, kas vada biedrību.

Bijām priecīgi par respondentu atzinībām par NVO darbu, arī no to respondentu puses, kas aptaujas sākumā teica, ka vispār nezina, kas ir nevalstiskais sektors. Noslēgumā respondenti minēja, ka uzskata, ka valdībai ir jāatbalsta NVO sektors, NVO pārstāvjiem ir sabiedrībai pievilcīgā veidā (pasākumi, intervijas, sabiedrībā zināmu cilvēku piesaistīšana utt.) jāreklamē NVO sektors un tā uzdevumi, jārada lielāku publicitāti un sabiedrības iesaisti, jāveicina brīvprātīgo darbs. Turklāt tika izcelts, ka NVO ir jāpopularizē sava nozare atbilstoši dažādām mērķa grupām, tika uzsvērts, ka jāizmanto attiecīgie sociālie tīkli, lai uzrunātu tieši jauniešu mērķa auditoriju, jārīko aptaujas internetā, piekodinot, ka tām jābūt īsām. Turpretī seniori norādīja, ka viņi vēlētos, lai viņu viedoklis tiktu uzzināts aptaujās kaut kur sabiedriskās vietās, bet intervētājam saprotot, kurš būtu piemērots brīdis aptaujas veikšanai. Interesants likās viedoklis, ka daļa no azartspēļu un akcīzes nodokļiem varētu tikt novirzīti NVO darba subsidēšanai.

Respondenti lūgti nosaukt, kas ir tie šķēršļi, kas neļauj sabiedrībai un NVO efektīvi ietekmēt valdības politiku un likumdošanu vietējā un valsts līmenī, visbiežāk minēja šādus iemeslus:

• birokrātijas ierobežojumi, kas bremzē entuziasmu;
• biežs viedoklis par to, ka valdībai rūp tikai finansējuma iegūšana savām vajadzībām, nedomājot par tautu vai arī par to, ka valdība lobē savas intereses;
• mazaktīva sabiedrība;
• valdības/likumdevēju nevēlēšanās ieklausīties iedzīvotāju izteiktajā viedoklī;
• sabiedrība netic valdībai, līdz ar to nemēģina neko mainīt;
• Padomju laika domāšana (baidīšanās izteikt savu viedokli, sabiedrībā pieņemtās normas, kas piever acis uz likumiem un ļauj attaisnoties)
• jaunieši gribētu iet kaut ko mainīt, bet vecāki cilvēki “noliek pie vietas”;
• uz skolēnu domi pārsvarā piesakās tie, kas ļoti labi mācās, neticība, ka tur var iekļūt arī skolnieks ar zemākām sekmēm, bet vēlmi darīt;
• maz jauniešu, kas iesaistās organizācijās, brīvprātīgo darbā un piketos;
• cilvēku neieinteresētība iesaistīties;
• nav novērtēta NVO darbība un loma, NVO savstarpējās sadarbības trūkums, nepietiekama sabiedrības iesaiste/sadarbība ar NVO, informācijas trūkums par NVO darbu;
• pašvaldības neefektīvā darbošanās sociālajos tīklos;
• trūkst ierēdņu un politiķu vēlme sadarboties.

Kā noslēdzošais jautājums tika uzdots, kādas ir aktuālākā problēma/jautājums/aktualitāte vietējā kopienā, kuras risināšanai pašvaldības vai valsts līmenī NVO būtu jāpievēršas. Kā jau iepriekš minēts, viedokļu bija tik daudz un dažādi, šeit apkopoti izplatītākie viedokļi:

• visbiežāk minētā atbilde bija tā, ka novadā trūkst pasākumu un tad katrs respondents pievienoja kādu no mērķa grupām, kurām pasākumu trūkst, piemēram, skolu un bērnudārzu sabiedrisko pasākumu neveicināšana,  trūkst sporta sacensības, viktorīnas, nometnes, pulciņi, viedokļi par to, ka trūkst pasākumi bērniem, jauniešiem un ģimenēm.
• krasi atšķirīgs viedoklis par regulējumu elektroskrejriteņiem, vieni ir par to, ka tāds nebija nepieciešams, bet vieni ir par to, ka policijai regulāri ir jāseko līdzi, kur elektroskūteri tiek novietoti un vai tie netraucē iedzīvotājiem;
• bezmaksas augstākā izglītība
• samazināt rindas pie ārstiem
• palielināt pensijas
• apkārtējās vides labiekārtošana un pieejamība novada reģionos (vairāk labierīcību, vairāk soliņu)
• aicināt uzņēmējus dot prakses vietas no 13 gadu vecuma
• iesaistīt vairāk cilvēku biedrībās un kad viņi tur būs, tad būs zinošāki par to, kas tur notiek
• ceļu satiksmes drošība, ejot uz skolo un no tās
• dzimstības palielināšana
• ceļu remonti, tajā skaitā pagriezienu likvidēšana
• atgriezt bērnudārzos priekšroku brāļiem un māsām.

Paldies visiem respondentiem, kas iesaistījās aptaujā, kas visu projekta laiku sekoja līdzi mūsu darbam un kuriem ir svarīgi, kā attīstās Siguldas novads.