SARUNU CIKLS PROJEKTA "RŪPĒS PAR RĪTDIENU" IETVAROS – OTRĀ DAĻA

Diskusijas norisinājās Siguldā un Augšdaugavas novada Špoģos. Atšķirībā no pirmajām divām diskusijām, noslēdzošās izcēlās ar ievērojami lielāku vecāku un skolotāju aktivitāti. Tas būtiski ietekmēja arī diskusiju gaitu un rezultātus — radās daudz konkrētāki jautājumi un arī informācija par izaicinājumiem, kurus ikdienā piedzīvo ģimenes un izglītības jomas darbinieki. Diskusijā aktīvi piedalījās arī paši jaunieši, daloties ar savām sajūtām par apspriestajiem tematiem, kā arī sniedzot savu redzējumu un ieteikumus turpmākajai rīcībai.

 

Galvenās atziņas un jautājumi

Skolas loma un atbildība

Skolotāji un vecāki apsprieda, vai skolai tiešām jāziņo policijai par katru nelielu pārkāpumu un kur ir robeža, kas nosaka, ka policijas iesaiste ir obligāta. Tika secināts, ka viens no aspektiem, kas nosaka skolas rīcību ir vēlme nesabojāt citādi pozitīvi vērtēta skolēna nākotni ar ierakstu sodu reģistrā.

 

Ķīmisko medikamentu izmantošana

Dalībnieki pauda bažas, ka mūsdienās jauniešiem jebkura stresa gadījumā pārāk ātri tiek piedāvāti medikamenti. Lai gan pastāv plašs nemedikamentozu terapiju klāsts – sarunas, psiholoģiskais atbalsts, dažādas alternatīvās metodes –, medikamenti bieži kļūst par pirmo un ērtāko risinājumu. Tomēr šāda pieeja rada risku pārmērīgai zāļu lietošanai, kas ilgtermiņā var kaitēt gan jauniešu veselībai, gan emocionālajai attīstībai. Tika runāts par gadījumiem, kas saistīti ar stipru medikamentu lietošanu bez ārsta izrakstītas receptes. Minētie gadījumi apliecina, cik viegli ir šādus medikamentus iegādāties melnajā tirgū.

 

Komunikācija un drošības sajūta

Jauniešiem bieži ir grūtības komunicēt ar skolotājiem vai citiem pieaugušajiem problēmu gadījumā. Viņi baidās no sekām, baidās tikt neizprasti vai atstumti, ja runās par savām problēmām. Jaunieši atzina, ka bieži nezina, kā komunicēt, baidās aizstāvēt savas tiesības un nereti problēmu risinājums beidzas ar skolas maiņu. Jaunieši norādīja, ka, ja ir viens no vecākiem, kas viņus klausās un atbalsta, tas iedrošina viņus uzticēt savu problēmu pieaugušajam.

 

Skolas darbinieku slogs un birokrātija

Skolotāji atzina, ka lielais birokrātiskais slogs rada bezspēcības sajūtu – ziņošana starpinstitucionālajām iestādēm ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas papildina jau tā lielo darba apjomu, tāpēc skolas pašas mēģina atrisināt situācijas, kas saistītas ar jauniešu uzvedību un problēmām. Tajā pašā laikā ilgstoša problēmu “piesegšana” rada jautājumu par robežām – cik tālu tas ir pieļaujams un kādas var būt sekas.

 

Skolu politika un varmākas jautājums

Dalībnieki diskutēja, vai skolas pietiekami aizsargā cietušos. Nereti varmāka tiek paturēts skolā, baidoties no skolēnu skaita samazināšanās un iestādes (vidusskolas) slēgšanas, taču tas var novest pie tā, ka prom dodas tie, kas cieš no pāridarītājiem.

 

Izdegšana skolotāju vidū

Tika atzīts, ka pārslodze un emocionālā izdegšana ir viens no bīstamākajiem faktoriem, kas liedz pamanīt, ka kādam skolēnam steidzami nepieciešama palīdzība.

 

 

Ieteikumi turpmākai darbībai

Vecāku un skolotāju sadarbības stiprināšana
Veidot regulāras sadarbības platformas, kur vecāki un skolotāji kopā apspriež situācijas, identificē problēmas un vienojas par to risinājumiem.

Ilgtspējīgs psiholoģiskais atbalsts skolās
Nodrošināt vieglāk pieejamus psihologus un konsultantus, kā arī izmantot terapijas un atbalsta metodes bez medikamentu izmantošanas.

Skolas iekšējo noteikumu un algoritmu skaidrība
Izstrādāt, atgādināt par esošajiem un skolotājiem, vecākiem padarīt viegli pieejamus skaidrus rīcības algoritmus dažādām situācijām – no emocionālas vārdu apmaiņas līdz smagiem vardarbības gadījumiem.

Atklātība un kultūra, kurā var runāt par problēmām
Veicināt tādas vides izveidi skolās, kurā bērni un jaunieši jūtas droši, ja runā par savām grūtībām. Skolām vajadzētu būt vietai, kur problēmas netiek slēptas, bet risinātas.

Izglītība par tiesībām, atkarībām un emocionālo labklājību
Turpināt izglītojošas aktivitātes par bērnu un jauniešu tiesībām, par atkarību riskiem, un par to, kā atpazīt un rūpēties par savu emocionālo stāvokli.

 

Noslēgumā dalībnieki vienojās par būtiskāko – nedrīkst klusēt. Vienmēr atradīsies kāds, kas palīdzēs. Un svarīgi atcerēties zelta likumu: nedari otram to, ko negribi, lai dara tev.

 

Diskusijas un ieteikumi veido redzējumu, kā kopā varam veicināt drošāku, iekļaujošāku un atbalstošāku vidi mūsu skolās un kopienās.

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.