Sarunu cikls projekta "Rūpēs par rītdienu" ietvaros

Galvenās diskusiju tēmas un secinājumi

Ģimenes nozīme
Ļoti daudzi izaicinājumi sākas ģimenē. Vecāku iesaistīšanās un attieksme ir izšķiroša – ja ģimene nespēj tikt galā ar problēmām, nereti atbildība tiek pārlikta uz skolām vai valsts institūcijām. Diskusijās vairākkārt tika uzsvērts, ka nepieciešams meklēt veidus, kā motivēt vecākus sadarboties ar pedagogiem un atbildīgajām institūcijām, ja bērna rīcība ir kļuvusi par iemeslu viņu iesaistīšanai. Vecākiem ir svarīgi palīdzēt saviem bērniem, nevis ignorēt problēmu, izlikties, ka nekas nav noticis, vai norādīt, ka, piemēram, sociālajam dienestam jāsazinās ar ģimenes advokātu, kurš pārņems situācijas risināšanu.

 

Atkarības un jauniešu veselība
Diskusijās izskanēja bažas par vielu lietošanas paradumiem un par to, ka bērniem tiek nepamatoti nozīmēti stipras iedarbības medikamenti. Speciālisti uzsvēra nepieciešamību meklēt līdzsvaru starp ārstniecību un psiholoģisko atbalstu, tāpat kā līdzsvaru starp skolas un ģimenes dzīvi.

 

Resursu trūkums
Dalībnieki uzsvēra psihologu pieejamības problēmu – gan pietiekami ja novadā strādā tikai viens speciālists. Tas nozīmē, ka bērniem netiek nodrošināta pietiekama palīdzība.

 

Skolas, vecāku un policijas sadarbība
Dalībnieki norādīja, ka ne visas problēmsituācijas skolās uzreiz jārisina, iesaistot policiju. Skolām gan ir jāapzinās, kuros gadījumos policijas iesaiste ir obligāta, piemēram, fiziskas vardarbības gadījumā. Skolām ir izstrādāti algoritmi incidentu risināšanai, un tiem jābūt labi zināmiem gan pedagogiem, gan vecākiem. Tas palīdz veidot drošības sajūtu, ka skola uzņemas atbildību par bērniem, kuri tajā pavada lielu savas dienas daļu.

 

Jauniešu izaicinājumi
Tika aktualizēts jautājums par skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri bieži nonāk situācijās, kas saistītas ar vardarbību un atkarībām. Institūcijas meklē veidus, kā šiem jauniešiem sniegt piemērotu palīdzību un atbalstu, taču katrā novadā prakse var būt atšķirīga.

 

Informācijas apmaiņa un atklātība
Diskusijās izskanēja bažas, ka daļa skolu noklusē problēmas, lai neciestu to reputācija. Ja skola problēmas noklusē, lai saglabātu savu reputāciju, sekas var būt ļoti nopietnas. Neatklāti vardarbības vai atkarību gadījumi turpinās un kļūst smagāki, cieš bērni, kuri paliek bez palīdzības un aizsardzības. Šāda rīcība mazina vecāku un sabiedrības uzticību skolai, kavē savlaicīgas palīdzības sniegšanu un ietekmē skolas vidi kopumā, jo skolēni iemācās, ka problēmas ir jāslēpj, nevis jārisina. Turklāt, kad situācija vēlāk tomēr nonāk atklātībā, tā parasti kļūst plašāka un ar lielāku negatīvu ietekmi uz skolas reputāciju nekā tad, ja problēma būtu risināta uzreiz.

 

Sadarbība, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem

Sociālā dienesta pārstāvji uzsvēra, ka šī diskusija ir ļoti vērtīga iespēja visām atbildīgajām iestādēm sadarboties un kopīgi izstrādāt jaunas programmas, kas mūsdienīgi palīdzētu bērniem un jauniešiem grūtībās. Kā norādīja dienesta pārstāvji, mērķis nav tikai “pieķert un sodīt”, bet gan rast risinājumus, kas veicina ilgtermiņa pārmaiņas. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka daudzi bērni dzīvo ārpus ģimenes, jo nespēj atrasties vardarbīgā vai sociāli nelabvēlīgā vidē. Šādos gadījumos sociālais dienests iesaistās, piedāvājot rehabilitāciju vardarbībā cietušajiem un atbalstu bērniem ar agresīvas uzvedības problēmām.

 

Kopsavilkums un ieteikumi

Diskusijas apliecināja, ka vardarbības un atkarību profilakse ir komplekss jautājums, kura risināšanā jāiesaistās visām pusēm – ģimenēm, skolām, pašvaldībām, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Efektīva sadarbība ir vienīgais ceļš, kā radīt drošu un atbalstošu vidi bērniem un jauniešiem.

 

Galvenie secinājumi:

• Vecāku iesaiste. Nepieciešams stiprināt vecāku izglītošanu un motivāciju sadarboties ar skolām un institūcijām, lai problēmas netiktu ignorētas.
• Skaidri algoritmi. Jādefinē un jāievieš skaidri rīcības algoritmi starp skolām, pašvaldībām un policiju, lai būtu vienots redzējums par to, kā rīkoties dažādās situācijās, īpaši vardarbības gadījumos.
• Speciālistu pieejamība. Reģionos ir akūts psihologu un citu speciālistu trūkums, kas liedz bērniem un jauniešiem saņemt savlaicīgu atbalstu. Ir jārod risinājumi, kā šo pieejamību palielināt.
• Atklātība skolās. Problēmu noklusēšana var radīt smagas sekas – tās padziļinās, bērni paliek bez palīdzības un tiek zaudēta sabiedrības uzticība skolām. Nepieciešams stiprināt atklātu sadarbību ar institūcijām un izmantot profilaktiskus pasākumus.
• Atbalsts jauniešiem. Īpaša uzmanība jāpievērš skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem un tiem, kas nonāk grūtībās. Jāattīsta programmas, kas piedāvā piemērotu palīdzību un rehabilitāciju, nevis tikai soda mehānismus.
• Jaunas programmas un iniciatīvas. Sociālā dienesta ieskatā šādas diskusijas ir lieliska iespēja iestādēm sadarboties un izstrādāt mūsdienīgas atbalsta programmas bērniem un jauniešiem, kas nonākuši grūtībās, īpaši tiem, kuri dzīvo ārpus ģimenes.
• Vienaudžu atbalsts. Jāveicina atbalsta grupu un vienaudžu kustību veidošanās, lai palīdzība bērniem nebūtu tikai no “pieaugušo pasaules”, bet arī no vienaudžiem, kas spēj sniegt citādu, līdzvērtīgu pieredzi.

 

Šīs diskusijas bija tikai viens solis plašākā sarunu ciklā, kura ietvaros jau esam apmeklējuši 13 Latvijas skolas un turpinām meklēt praktiskus risinājumus, kā mazināt vardarbību un atkarības jauniešu vidū.

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.