Projekta "Rūpēs par rītdienu 2" nodarbības – ko par tām saka dalībnieki?
Lai gan vasara pamazām tuvojas noslēgumam un bērni un jaunieši drīz atgriezīsies skolās, sarunas par viņu drošību nedrīkst apstāties. Tāpēc vēlamies atskatīties uz šī gada sākumā paveikto projektā “Rūpēs par rītdienu 2”, kura ietvaros devāmies uz skolām visā Latvijā, lai kopā ar jauniešiem runātu par vardarbības atpazīšanu un novēršanu, mobingu, drošību digitālajā vidē, kā arī atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas riskiem.

Nodarbības tika veidotas kā izglītojošas un praktiskas sarunas, kurās jaunieši ne tikai klausījās, bet arī paši iesaistījās – diskutēja, analizēja dažādas situācijas, kā arī uzdeva sev aktuālus jautājumus. Tika pārrunātas arī reālas dzīves situācijas, juridiskā atbildība un iespējamās sekas, lai jaunieši labāk saprastu, ka šķietami neliela rīcība dažkārt var radīt nopietnas sekas gan pašam, gan apkārtējiem.
Pēc nodarbībām aicinājām dalībniekus anonīmi atbildēt uz jautājumu: “Kas nodarbībā tev šķita visvērtīgākais vai paliekošākais?”
Atbildes bija ļoti dažādas – no īsiem “Kahoot” un “viss” līdz pārdomātiem komentāriem par vardarbību, mobingu, atkarībām, reāliem dzīves stāstiem, juridisko atbildību un to, kā rīkoties sarežģītās situācijās.
Tieši šīs atbildes ļauj paskatīties uz nodarbībām no pašu dalībnieku perspektīvas – kas viņus uzrunāja, kas palika atmiņā un par ko viņi aizdomājās.
Zemāk apkopotas dalībnieku atsauksmes, saglabājot to galveno domu un grupējot tās pēc biežāk minētajām tēmām.
Nodarbību dalībnieku atsauksmes liecina, ka visvērtīgākā bijusi iespēja runāt par jauniešiem aktuālām un ikdienā sastopamām situācijām, īpaši vardarbību, mobingu, seksuālo vardarbību, atkarību izraisošu vielu lietošanu un savstarpējām attiecībām. Dalībnieki uzsvēra, ka nodarbības palīdzējušas labāk izprast, kas īsti ir vardarbība, kā tā var izpausties un kā rīkoties situācijās, kad pats jaunietis vai viņa līdzcilvēks ar to saskaras.
Īpaši paliekoši jauniešiem bijuši reāli dzīves piemēri un pieredzes stāsti. Tie palīdzējuši saprast, ka apspriestās situācijas nav tikai teorētiski piemēri, bet var notikt ar jebkuru cilvēku un radīt nopietnas sekas. Vairāki dalībnieki atzina, ka tieši patiesie stāsti likuši aizdomāties par savu rīcību un tās iespējamām sekām.
Liela interese bija par juridiskajiem aspektiem un atbildību par savu rīcību. Dalībniekiem palika atmiņā informācija par iespējamiem sodiem, to apmēriem, normatīvo regulējumu un situācijām, kuras jaunieši ikdienā var uztvert kā “sīkumus”, bet kurām patiesībā var būt juridiskas sekas. Tas veicināja izpratni, ka tiesības vienmēr ir saistītas arī ar atbildību un pienākumu ievērot citu cilvēku drošību un tiesības.
Kā īpaši saistoša un efektīva nodarbību metode vairākkārt tika minēta interaktīvā Kahoot spēle. Dalībnieki novērtēja iespēju ne tikai klausīties, bet arī pašiem atbildēt uz jautājumiem, pārbaudīt savas zināšanas un pārrunāt atbildes. Tas palīdzēja informāciju uztvert aktīvāk un padarīja nodarbību jauniešiem saistošāku.
No atsauksmēm izceļas arī praktiskais ieguvums – jaunieši labāk sapratuši, kā rīkoties konkrētās situācijās. Dalībnieki minēja, ka svarīgi bijis uzzināt, kad jāmeklē palīdzība, kam ziņot par vardarbību, kā palīdzēt draugam, kas nonācis sarežģītā situācijā, un ka par notiekošo nav jāklusē.
Atsevišķi jaunieši īpaši izcēla sarunas par veselīgām un neveselīgām draudzības attiecībām, atkarību izraisošām vielām un spēju atpazīt situācijas, kurās “draugs” mudina darīt kaut ko sev kaitīgu vai aizliegtu. Paliekoša bija atziņa, ka īsts draugs neiesaista otru cilvēku riskantā vai kaitīgā rīcībā.
Kopumā atsauksmes parāda, ka vislielāko vērtību dalībniekiem sniedza praktiska, uz reālām situācijām balstīta un interaktīva pieeja. Nodarbības ne tikai papildināja zināšanas par vardarbību un atkarību profilaksi, bet arī mudināja jauniešus aizdomāties par savu rīcību, tās sekām un atbildību par apkārtējo drošību.
Galvenā no atsauksmēm izrietošā atziņa:
pamanīt – saprast – reaģēt – rīkoties.
Dalībniekiem svarīgi bija ne tikai zināt, kas ir vardarbība, bet arī saprast, ko darīt, kad tā tiek pamanīta un kā pašam nekļūt par tās veicinātāju vai klusējošu vērotāju.
Materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.