Noslēdzies projekts "Rūpēs par rītdienu 2"

Lai labāk izprastu pašu jauniešu pieredzi un vajadzības, projekta laikā veikta anonīma skolēnu aptauja, kurā piedalījās 681 respondents. Aptauju rezultāti atklāja būtisku pretrunu: lai gan 55,1 % derīgo atbilžu jautājumā par rīcību vienaudža smagas saindēšanās gadījumā norādīja, ka nebaidītos izsaukt palīdzību, jautājumā par gatavību pastāstīt skolotājam par savām vai citu problēmām visbiežākā atbilde — 32,9 % — bija, ka skolēns nevienam neteiktu. Tas apliecina, ka bērnu drošība nav atkarīga tikai no zināšanām par pareizo rīcību. Tikpat svarīgi ir veidot uzticēšanos pieaugušajiem un vidi, kurā bērns nebaidās ziņot par vardarbību vai citu apdraudējumu.

 

Aptaujas sniedza arī būtisku informāciju par prevencijas pieeju. Skolēnu atbildes norādīja, ka bailes no soda ne vienmēr attur no pārkāpumiem un var veicināt to slēpšanu. Savukārt atkarību izraisošu vielu lietošanas kontekstā jaunieši bieži minēja vēlmi izcelties un sociālo tīklu ietekmi. Kā vēlamu atbalstu skolā skolēni izcēla klases saliedēšanas pasākumus, interesantākas stundas un interešu izglītības aktivitātes. Šie rezultāti uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas prevencijas, kurā līdzās skaidriem noteikumiem un atbildībai ir arī uzticamas attiecības, piederības sajūta, jēgpilnas brīvā laika iespējas un pieejama palīdzība.

 

Aptaujas iegūtie secinājumi izmantoti, lai aktualizētu bērnu un jauniešu drošības jautājumus plašākā līmenī. 2026. gada 29. jūlijā biedrība ar aptaujas rezultātiem iepazīstināja Iekšlietu ministriju un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes dalībniekus.

 

Pēc nodarbībām jaunieši anonīmi norādīja, kas viņiem šķitis vērtīgākais un paliekošākais. Atsauksmēs īpaši izcēlās reāli dzīves piemēri, stāsti par vardarbību un atkarībām, informācija par juridisko atbildību, kā arī praktiski ieteikumi, kā rīkoties sarežģītās situācijās un kur meklēt palīdzību.

 

Dalībnieki novērtēja arī interaktīvās metodes, tostarp “Kahoot” spēli, kas ļāva aktīvi iesaistīties, pārbaudīt savas zināšanas un pārrunāt atbildes. Atsauksmes apliecināja, ka jauniešiem saistoša ir praktiska un ikdienas situācijās balstīta pieeja, kas palīdz ne tikai iegūt informāciju, bet arī domāt par savas rīcības sekām un atbildību pret līdzcilvēkiem.

 

Galvenā atziņa, kas izriet gan no aptaujām, gan dalībnieku atsauksmēm, ir nepieciešamība palīdzēt jauniešiem ne tikai atpazīt riskus, bet arī saprast, kā uz tiem reaģēt. Pamanīt, saprast, reaģēt un rīkoties — šie principi ir būtiski gan individuālajā rīcībā, gan skolas un sabiedrības kopējā pieejā bērnu drošības veicināšanai.

 

Papildus izglītojošajām aktivitātēm projekta laikā veidots sabiedrības izpratni veicinošs saturs par bērnu un jauniešu drošību, vardarbības un atkarību profilaksi, kā arī praktisku rīcību sarežģītās situācijās. Projekts stiprinājis sadarbību starp nevalstisko sektoru, izglītības iestādēm un publiskā sektora pārstāvjiem, vienlaikus veicinot jauniešu viedokļa uzklausīšanu un ņemšanu vērā prevencijas pasākumu pilnveidē.

 

Projekta īstenošana apliecināja, ka mērķtiecīga un savlaicīga izglītošana par bērnu tiesībām, vardarbības prevenciju, atkarību riskiem un digitālo drošību ir būtiska drošākas vides veidošanai bērniem un jauniešiem. Projekts sniedza iespēju uzrunāt ne tikai pašus bērnus un pusaudžus, bet arī viņu vecākus, pedagogus, izglītības iestādes un pašvaldības, veicinot kopīgu izpratni par atbildību bērnu drošības nodrošināšanā.

 

Pārsniegti visi plānotie mērķgrupu sasniegšanas rādītāji

 

Projektā tika sasniegtas visas plānotās mērķgrupas, un katrā no tām rezultāti pārsniedza sākotnēji noteiktos rādītājus.

 

Projektā tieši iesaistīti 1448 bērni un pusaudži, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot plānoto dalībnieku skaitu, kas apliecina izglītības iestāžu ieinteresētību un nepieciešamību pēc izglītojošām aktivitātēm, kas bērniem un jauniešiem palīdz izprast vardarbības, atkarību un digitālās drošības jautājumus.

 

Arī pieaugušo iesaiste pārsniedza plānoto. Projektā sasniegti 193 vecāki un aizbildņi, kā arī 183 izglītības iestāžu personāla pārstāvji. Tas ir būtiski, jo bērnu drošību nav iespējams nodrošināt tikai ar darbu ar pašiem bērniem, nepieciešama arī pieaugušo spēja laikus pamanīt riskus, reaģēt uz vardarbības pazīmēm un veidot vidi, kurā bērni var droši runāt par savām grūtībām.

 

Projektā iesaistītas 36 izglītības iestādes un 15 pašvaldības, pārsniedzot plānotās 15 izglītības iestādes un 10 pašvaldības. Plašāks iestāžu un pašvaldību pārklājums ļāva sasniegt arī attālākos Latvijas reģionus un skolas, kurās nelielā skolēnu skaita vai ģeogrāfiskā attāluma dēļ lektoru piesaiste var būt apgrūtināta, tādējādi nodrošinot projekta aktivitāšu un izglītojošā satura pieejamību arī šajās skolās.

 

Papildus klātienes aktivitātēm projekta komunikācija sociālajos tīklos sasniedza vairāk nekā 21 000 cilvēku. Tādējādi informācija par bērnu tiesībām, vardarbības prevenciju, atkarību riskiem un digitālo drošību nonāca arī pie cilvēkiem, kuri projektā tieši nepiedalījās.

 

Sabiedrības informētība un preventīvā darba nozīme

 

Viena no projekta būtiskākajām vērtībām ir ieguldījums agrīnā prevencijā. Tā vietā, lai pievērstos tikai jau notikušu pārkāpumu vai vardarbības gadījumu risināšanai, projekts nodrošināja izglītojošu darbu ar bērniem un jauniešiem, palīdzot viņiem labāk izprast riskus un iespējamās rīcības sekas.

 

Vardarbības prevencijas kontekstā būtiski ir veicināt izpratni ne tikai par fizisku vardarbību, bet arī par mobingu, pazemošanu, izstumšanu un pāridarījumiem digitālajā vidē. Savukārt atkarību profilaksē svarīgi ir runāt par risku atpazīšanu, personīgo atbildību un spēju pieņemt pārdomātus lēmumus vienaudžu ietekmes situācijās. Digitālās drošības jautājumos būtiska ir jauniešu izpratne par savu rīcību internetā, tās sekām un iespējām saņemt palīdzību.

 

Projekta aktivitātes palīdzēja aktualizēt šos jautājumus bērniem saprotamā un ikdienai pietuvinātā veidā, vienlaikus veicinot pieaugušo izpratni par savu lomu bērnu drošības nodrošināšanā. Vairāk nekā 21 000 cilvēku sasniegšana sociālajos tīklos paplašināja projekta vēstījumu ārpus klātienes pasākumu auditorijas.

 

Ieguldījums ģimenēm, skolām un pašvaldībām

 

Vecāku un aizbildņu iesaiste bija nozīmīga projekta daļa, jo ģimenē veidojas bērna izpratne par drošību, attiecībām, atbildību un palīdzības meklēšanu. Projekts pievērsa uzmanību nepieciešamībai runāt ar bērniem par sarežģītiem jautājumiem, atpazīt iespējamos riskus un neignorēt pazīmes, kas var liecināt par vardarbību vai citu apdraudējumu.

 

Izglītības iestāžu personāla iesaiste veicināja projekta tēmu aktualizēšanu skolas vidē. Pedagogi, sociālie pedagogi un citi speciālisti ir būtiski sadarbības partneri, jo viņi ikdienā atrodas līdzās bērniem, var pamanīt izmaiņas viņu uzvedībā un iesaistīties situāciju risināšanā.

 

Pašvaldību un izglītības iestāžu iesaiste paplašināja projekta rezultātu potenciālo ilgtspēju. Projektā iegūtā pieredze un aprobētie izglītojošo aktivitāšu formāti var kalpot par pamatu turpmākam preventīvajam darbam, pielāgojot aktivitātes konkrētu skolu un vietējo kopienu vajadzībām.

 

Projekta īstenošana apliecināja, ka ieguldījums bērnu drošībā ir ieguldījums ne tikai konkrētā bērna labklājībā, bet arī ģimeņu, skolu un kopienu spējā savlaicīgi pamanīt un novērst riskus.

 

Rezultāti apliecina, ka izvēlētās tēmas un izglītojošo aktivitāšu formāti spēja uzrunāt plašāku auditoriju, nekā sākotnēji paredzēts.

 

Būtiskākais projekta ieguvums ir radītās iespējas bērniem un jauniešiem savlaicīgi iegūt zināšanas par savām tiesībām, drošību un rīcību riskantās situācijās, vienlaikus stiprinot pieaugušo un institūciju lomu prevencijā. Projekts veicināja izpratni, ka bērnu drošība nav tikai paša bērna vai ģimenes atbildība — tā ir kopīga atbildība, kurā iesaistās arī skolas, pašvaldības un sabiedrība.

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem